Masīvkoka paneļi ir dēļi, kas izgatavoti no dabīgā koka. To galvenā iezīme ir koksnes dabiskās tekstūras, blīvuma un fizikālo īpašību saglabāšana. Tehniski masīvkoka paneļus ražo, baļķus apstrādājot noteikta biezuma loksnēs, zāģējot, ēvelējot vai griežot ar rotējošu, kam seko žāvēšana, savienošana un slīpēšana, lai izveidotu standartizētus dēļus. To materiāla sastāvs pilnībā ir iegūts no vienas vai jauktas koku sugas (piemēram, priedes, ozola un bērza), bez jebkādu mākslīgo šķiedru vai līmvielu pievienošanas (izņemot īpaši izstrādātas ar pirkstu{3}}savienotām plāksnēm). Nozares standartos masīvkoka paneļus galvenokārt klasificē pēc koku sugām un apstrādes metodēm: pēc koku sugām tos var iedalīt skujkoku (piemēram, priedes un egles) un cietkoksnes (piemēram, ozols un riekstkoks); pēc apstrādes metodes tos var iedalīt taisnos -savienotos dēļos (savienotos gareniski no viena koka gabala) un ar pirkstu-savienotos dēļos (īsos koka gabaliņos, kas salīmēti kopā ar pirkstu savienojumiem).
Tās fizikālajās īpašībās ietilpst dabīgie koksnes graudi, augsts elastības modulis (parasti 10 000-15 000 MPa) un mitruma saturs, kas kontrolēts uz 8%-12% (GB/T 1936.1-2009. gada standarts). Pielietojuma ziņā masīvkoka paneļi tiek plaši izmantoti augstākās klases mēbeļu ražošanā (piemēram, masīvkoka gultas un skapji), iekšējā apdarē (piemēram, sienu paneļi un griesti) un koka rokdarbi. Salīdzinot ar skaidu plātnēm, MDF un citiem inženierijas koka izstrādājumiem, masīvkoka paneļiem ir priekšrocības videi draudzīgumā (formaldehīda emisija zem 0,5 mg/l), labojamību un siltu, gludu sajūtu. Tomēr tie ir dārgāki (apmēram 2–5 reizes dārgāki par konstruētiem koka paneļiem), un tiem nepieciešama rūpīga apkope, lai novērstu mitruma veidošanos un plaisāšanu. Iegādājoties, pievērsiet uzmanību trim galvenajiem rādītājiem: pirmkārt, koku sugas autentiskums (nosaka pēc gada gredzena tekstūras un smaržas); otrkārt, mitruma saturs (pārbaudīts ar higrometru, tam jābūt 8%-12% robežās); un treškārt, savienošanas process (atstarpei starp taisnsavienotiem paneļiem jābūt mazākai vai vienādai ar 0,2 mm). Īpašos apstākļos bērnu istabās izmantotajiem materiāliem priekšroka jādod tiem, kas atbilst ENF kvalitātes vides aizsardzības standartam (formaldehīda emisija ir mazāka par 0,025 mg/m³ vai vienāda ar to).